Ikviens, kuram ir bērni un kurš kaut reizi kopā ar viņiem ir apmeklējis Depo dārza nodaļu, gan jau ir dzirdējis frāzi "Vai mēs, lūdzu, lūdzu, varam nopirkt rūķīti?". Un tad cauri galvai izskrien visas domas par to, ka kā lai viņus noslēpj dārzā tā, lai bērni apmierināti, bet rūķi īsti neredzās; ko padomās kaimiņi; un kā tad ar mana dārza stilu... Mums ir izdevies atrast zelta vidusceļu starp to, ko vēlas bērni, un kāda ir mana vīzija par dārzu. 

Rūķīšu stāsts patiesībā sākas ar ūdenskritumu. Pirms pāris gadiem es nolēmu, ka vēlos izmēģināt veiksmi paštaisīta ūdenskrituma izveidē. No Aliexpress tika pasūtīts ar saules enerģiju darbināms sūknītis (un tiešām sūknītis, jo viņu var paņemt plaukstā un paslēpt). Mājās atradās divi maisi ar pilnīgi baltiem akmeņiem, tad nu ķēros pie darba. 

Vispirms izraku bedri ūdens baseina daļai un izveidoju slīpumu ūdenskritumam. Tad baseina daļu izklāju ar melno dārza plēvi (pēc iespējas biezāku), bet slīpuma daļā no betona un akmeņiem veidoju kaskādi. Rezultāts redzams video zemāk. 

Tad ņēmu dārza šļūteni, vienu galu ievietoju baseinā, bet otrs tika aizvilkts līdz ūdenskrituma sākumam (augšgalam), kur tas nostiprināts tukšā uz sāniem apgāztā puķupodā. Cauruli pa ziemu es ārā neņemu, jo tā ir sānos ierakta zem zemes slāņa, redzami ir tikai abi gali. Baseinā gals ir brīvi stāvošs, jo pie tā pavasarī pielieku sūknīti. 

Bet nu par rūķīšiem. Ūdenskritums ir iekārtots starp divām priedēm un gala rezultāts izskatījās tieši tā, ka tur varētu izveidot rūķīšu dzīvesvietu. Starp abām priedēm es uztaisīju koka virvju tiltiņu, uztaisīju mazus balkoniņus un piestiprināju neatveramas durtiņas no polimērmāla. Tāpat starp koku saknēm tika sastādīti virši un arī pie tiem paslēptas durtiņas. 

Bērniem ļoti patīk, ka viņiem dārzā dzīvo rūķīši. Savukārt ieraudzīt viņus ir pagrūti, jo mēs iegādājāmies mazos rūķīšus, turklāt nekad neizvēlamies kliedzošās krāsas. Šāds maģiskais dārzs pie mums pat ļoti iederas.