Nu beidzot es esmu saņēmusies uzrakstīt par mūsu pagājušās vasaras lielo dārza projektu - bērnu mājiņu kokā. Tas viss sākās ar manu domu mazo smilšu kastes mājiņu jaukt nost (tā bija no ne-impregnētiem kokmateriāliem, savu laiku bija nokalpojusi) un tās vietā uzbūvēt mazu mājiņu kokā, lai zem tās var spēlēties. Manai idejai pieslēdzās vīrs un mazā mājiņa kokā pārtapa par diezgan lielu un varētu teikt pat trīsstāvīgu spēļu māju, tomēr nemainīgi - kokā!
Uz pamācību neceriet, to nemaz nav iespējams uzrakstīt, jo process bija 3-4 mēnešu garumā, pēc darba vakaros pa gabaliņam ceļot savas idejas, kuras katru dienu mainījās. Bet kā mums tas izdevās, to uzrakstīšu gan :)
Stiprināt pie koka vai tomēr saudzēt?
Internetā biju apskatījusi daudzas bērnu mājiņas kokā, un tās pārsvarā visas ir kaut kādā veidā piestiprinātas tam kokam, ap kuru mājiņa pastāv. Bet mēs izdomājām, ka savu priedi pasargāsim un arī māju varēsim uzbūvēt lielāku, ja tā tomēr stāvēs pati stabili uz zemes. Tad nu meklējām risinājumu balstiem uz zemes tā, lai koks uz zemes nebalstītos un tādējādi nesatrūdētu. Kā tās pareizi sauc, es iespējams, nezinu, bet tās ir metāla pēdas (varbūt brusu kurpe...?). Zemē iebetonēts stienis, kura galā stiprinājumi brusām. Uz tādiem sešiem vaļiem arī balstās mūsu bērnu mājiņa kokā.
Bildēs var redzēt, ka šīs brusu kurpes ir paslēptas zem akmeņu krāvumiem. Šogad akmeņus sabetonēšu kopā, jo Agnesei ļoti patīk vākt akmeņus un lasīt spainītī :)
Kas lācītim vēderā un vai viņš nenokritīs no koka?
Mājiņa ir no koka, pilnīgi visa. Pat slidkalniņš ir no saplākšņa, un ticiet man, tik ātru slidkalniņu ir jāspēj atrast bērnu laukumos, neviens nerūsējošā tērauda vai plastikāta slidkalniņš nestāv klāt saplāksnim. Turklāt, dabīgs materiāls un dabai draudzīgs. Arī krāsas, ar ko krāsojām māju, ir tādas, kas nekaitē bērniem, Pinotexu neieteiktu izmantot pat savas mājas krāsošanai.
Savukārt uz jumta uzlikām lubiņas. Draugi Alūksnē tās ražo, tad nu arī jumts ir superdabīgs, viegli uzliekams un izskatās labi.
Par konstrukciju man neprasiet, to visu rasēja, mērīja, zāģēja un kopā skrūvēja vīrs. Paldies viņam par to, jo man pašai tas nebūtu izdevies! Bet bildēs jau redzams, ka pamatīgas diagonālās atsaites ir visas konstrukcijas stabilitātes pamatā. Ja manis pašas būvētā smilšukastes mājiņa bija drusku ļodzīga, kad tajā lēkāja bariņš bērnu, tad šī nu ir stabila māja. Tajā augšā ir bijuši vienlaicīgi vismaz 2 pieaugušie un kādi 4 bērni un māja pat nepašūpojās! Un jā, arī pieaugušajiem patīk braukt pa šo slidkalniņu :)
Pasaku valstība
Ak, ja man būtu bijusi tāda mājiņa bērnībā... Nu labi, man bija ābele, un bija jau forši, bet maniem sīkajiem apkārt ir tikai priedes un tajās rāpties ir ne tikai pagrūti, bet nav interesanti :)
Mājiņā tikt augšā var pa kāpnēm vai klinšu sienu, bet bērni izmanto slidkalniņu. Klinšu sienas akmeņus un rokturus kāpnēm iegādājos internetā playtables.lv Latvijā, kur bija vislētākais piedāvājums (un zināma laba kvalitāte). Savukārt slidkalniņa materiāls - saplāksnis, ir viegli dabūjams un, salīdzinot ar tērauda un plastikāta slidkalniņiem, daudz lētāks materiāls.
Mājiņā iekšā ir divi stāvi (tāpēc kopā ar zemes stāvu to saucam par trīsstāvu māju). Apakšējā stāvā ir gulta, vieta, kur nolikt galdiņu un spēļu mantas. Savukārt tādā kā mansardā ir maza lāva, uz kuras mazākie var uzrāpties, pavērot apkārtni pa mazo vēdlodziņu. Mājiņā ir diezgan gaišs, daļa logu ir atverami vēdināšanai, pagājušajā sezonā biju pielikusi arī aizkarus (bildēs tie pagaidām nav pielikti, vēl neesam paspējuši pavasarī). Gultiņas matraci pagatavoju pati, porolons.lv pasūtīju porolonu un no Depo nopirktās ekoādas uzšuvu matrača pārvalku. Spilvenus nopirkām IKEA un voila, gulta vasarai gatava!
Lai būtu košāk un vēlā vakarā mājiņā būtu gaišs, no IKEA saules bateriju lampiņu virtenes un galda tenisa bumbiņām pagatavojām lampiņu virteni, kura iestājoties tumsai ieslēdzas un izgaismo mājiņu. Pamācība būs! :)
Tāds, lūk, mums jauks pagājušās vasaras projekts, kurā šovasar esam norunājuši arī pavadīt kādu nakti, bet vakaros iedzert tēju uz mājiņas terases ap priedi :)
