Atkritumu pārstrādes uzņēmumi droši vien varētu pārmest, ka riepas tiek izmantotas otrreiz nevis pārstrādātas, bet šoreiz stāsts ne par to. Bija vairs paredzētajam mērķim nelietojamas riepas un bija vajadzība bērniem uz kaut kā sēdēt mājas pagalmā. Darīju ko varēju lietas labā.
Ikviens, kuram ir bērni un kurš kaut reizi kopā ar viņiem ir apmeklējis Depo dārza nodaļu, gan jau ir dzirdējis frāzi "Vai mēs, lūdzu, lūdzu, varam nopirkt rūķīti?". Un tad cauri galvai izskrien visas domas par to, ka kā lai viņus noslēpj dārzā tā, lai bērni apmierināti, bet rūķi īsti neredzās; ko padomās kaimiņi; un kā tad ar mana dārza stilu... Mums ir izdevies atrast zelta vidusceļu starp to, ko vēlas bērni, un kāda ir mana vīzija par dārzu.
Uzbūvējot bērniem mājiņu kokā aktuāls bija jautājums par apgaismojumu tajā, ja nu bērni gribētu tajā palikt pa nakti. Atceros no bērnības, ka pašai bija bail pa tumsu dzīvoties dārzā. Tad nu mēs radām risinājumu!
Nu beidzot es esmu saņēmusies uzrakstīt par mūsu pagājušās vasaras lielo dārza projektu - bērnu mājiņu kokā. Tas viss sākās ar manu domu mazo smilšu kastes mājiņu jaukt nost (tā bija no ne-impregnētiem kokmateriāliem, savu laiku bija nokalpojusi) un tās vietā uzbūvēt mazu mājiņu kokā, lai zem tās var spēlēties. Manai idejai pieslēdzās vīrs un mazā mājiņa kokā pārtapa par diezgan lielu un varētu teikt pat trīsstāvīgu spēļu māju, tomēr nemainīgi - kokā!
Šo konkrēto variantu gan tā īsti nenosauksi par šūpolēm, jo uzstādītas zem bērnu mājas kokā tuvu priedei un līdz ar to, nav liels vēziens šūpoties. Bet laiski zvilnēt ar vieglu šūpošanos ir lieliski. Protams, šāda tipa konstrukciju var izveidot arī par šūpolēm ar lielāku vēzienu, bet tāds nebija mans mērķis. Vecas paletes otrā dzīve.
Paceļ roku tie, kuriem mājās, garāžā vai dzīvokļa stūrī nestāv savu mūžu nokalpojušas auto riepas. Lielākajai daļai tādas ir, un ne vienas vien. Arī mums. Būvējot bērniem māju kokā un domājot, kā to visu iekārtot un apdarināt, uzgāju internetā daudzas idejas, kā riepām iedot otro dzīvi. Mēs ar Eduardu ķērāmies pie darba!
Nu jau Latvijā lielu popularitāti ieguvusi Valguma pasaules baskāju taka, uz kuru dodas gandrīz katrs, kam patīk šad tad novilkt kurpes. Mans bērns, kurš kurpes novilka pavasarī, ir liels baskāju takas cienītājs, jo tā esot masāžiņa par velti (tas nekas, ka biļetes jāpērk). Būvējām viņam māju kokā un Eduards paprasīja, vai viņam pie mājas varētu būt baskāju taka. Un man nebija neviena argumenta, kāpēc nē. Tad nu, lūk, kas mums sanāca.
Uzgāju internetā lielisku ideju dārza dekorēšanai. Nav sarežģīti, bet izskatās ļoti labi! Un laiku tas aizņēma tikpat kā necik.