Šis būs stāsts par eklēriem. Ne tikai recepte, bet patiešām stāsts...

Reiz senos laikos Latvijā uzplauka eklēru bums. Tos ēda visās ballītēs, visi zināja Raunas dārzu un Fat cat. Bet tie drošākie nestāvēja rindās pie eklērnīcu kasēm un ātri pazūdošo eklēru vitrīnām, viņi meklēja labākās receptes un cepa paši... 

Nu apmēram tā sākas mans eklēru stāsts. Es arī esmu nogaršojusi dažādus eklērus, tai skaitā no mana favorīta Bezē konditorejas. Liktenīgajā dienā gar acīm interneta portālā nozibēja eklēru recepte, kura ziņoja par šo gardumu vienkāršo pagatavošanu. Nu ziniet, tā nu vis tas nebija. Labi, tagad ir viegli, bet sākums tāpat kā ar makarūniem, nebūt nebija viegls. Izrādās, šī recepte nederēja man, vai manai plītij, vai manis lietotajiem miltiem... Kas to lai zina, kas bija vainīgs, ka mani eklēri skaisti uzpūtās, bet tad tikpat naski izlaida gaisu turpat vēl krāsnī (un nē, es nevirināju durvis). Tad nu devos interneta dzīlēs labākas receptes un tā sauktā troubleshooting meklējumos. 

Es zināju, ka plaucētā mīkla var būt niķīga, jāsakrīt vislabākajiem laikapstākļiem, lai tā izdotos ar pirmo reizi. Manā gadījumā lija lietus. Ievēroju visas temperatūras, karšēšanas laikus, istabas temperatūrā turētas olas u.t.t., bet mans prieks par eklēriem noplaka cepeškrāsnī. Kas bija vainīgs? Iespējams miltu izvēle, iespējams proporcijas, iespējams krāsns, iespējams vēl kas cits, bet te nu es esmu nonākusi līdz savai eklēru receptei. Tie uzpūšas, ir kraukšķīgi, ir pildāmi, un pats galvenais - ir garšīgi! 

Izrādījās, ka miltiem ir ļoti svarīga nozīme. Man mājās dažādu gardumu cepšanai ir Hercoga konditorejas īpašie milti, tādi nedaudz rupjāki, smalkai mannai līdzīgi. Dažādas kūkas, biskvīti un citi gardumi ar tiem izdodas lieliski. Tad nu pirmajā piegājienā mēģināju tos. Un nesanāca. Nezinu, vai vainīgi bija milti, bet dažādos paskaidrojumos internetā atradu, ka būtiska nozīme ir olbaltumvielu saturam miltos, un ka vajagot izmantot maizes nevis kūku miltus. Latvijā, protams, tāds dalījums veikalos nav, bet meklēju veikalā miltus ar augstāko olbaltumvielu saturu, un kā izrādījās, tie bija pašbriestošie milti (pēc nosaukuma), pieņemu, ka varētu būt maizes milti. PIe tiem arī esmu palikusi. Par olbaltumvielām runājot, tās esot svarīgas, jo olbaltumvielas veido un notur eklēra formu. 

Šeit arī būtu vieta runāt par šķidro mīklas daļu - pienu un/vai ūdeni. Ir receptes ar tikai ūdeni, ir receptes ar tikai pienu, ir receptes ar 50/50. Pirmais neveiksmīgais mēģinājums man bija ar 100% pienu, bet tagad esmu palikusi pie 50/50. Noteikti izmēģināšu ar šiem miltiem arī tikai pienu, jo kolēģe saka, ka esot mīkstāka mīkla. 

Tālāk, par sāli šajos gardumos. Receptes stāsta, ka sāls ir tas, kas novērš eklēru plaisāšanu. Var jau būt, bet man saplaisāja gan eklēri ar 2.5g sāls, gan ar 5g sāls. Garšīgi bija abi :) Šeit es vēl esmu meklējumos. 

Eklēru spiešana uz pannas. Vislabāk izdodas apaļi eklēri, bet kas tad tie par eklēriem, tās ir savdabīgas vēja kūkas :) Man vislabāk uzcēlās ar ļoti rievotu uzgali spiesti eklēri 2.5cm platumā un 10-12cm garumā. Bet spiešanas procesam jābūt netraucētam. Līdz ko mīklas padeve ir nevienmērīga, arī eklērs neuzceļas vienmērīgi. Un svarīgi arī izmantot nepiedegošu pamatu, sviestpapīru vai silikona formu. 

Kas tad vēl... Jā, cepšana. Izmēģināju pirmās 15min cept augstākā temperatūrā, pēc tam samazināt. Neizdevās, noplaka pie temperatūras samazināšanas. Izmēģināju konstantu temperatūru 180 grādus. Pie tā arī paliku. Cepšanas laiks gan mainās atkarībā no eklēru lieluma, taču tiem jābūt brūnākiem par zeltaini brūnu. Šo brīdi var noķert tikai pēc vairākiem izmēģinājumiem, jo galvenais jau ir nevis krāsa, bet eklēra vidus gatavība. Ja tas paliks mitrs, eklēri saplaks. Un atcerieties, nevirināt durvis vismaz pirmās 20min, kamēr eklēri uzceļas un sāk noturēt formu, bet kāpēc gan lai vispār krāsns būtu jāvirina, ja kūciņas vēl nav brūnas...? 

Nu viss, recepte:

50g sviesta

50g piena

50g ūdens

1 ēd.k. cukura

5g sāls

70g miltu

2 olas (apmēram 110g) istabas temperatūrā

Krēmam (variācija nr.1):

Kāruma svaigo krēmsieru 1 paciņu (protams, der arī cits krēmsiers vai pat Mascarpone)

2 ēd.k.cukura

rīvētu apelsīna miziņu no viena apelsīna

Krēmam (variācija nr.2)

Kāruma svaigo krēmsieru 1 paciņu

50g šokolādes

1 ēd.k. kļavu sīrupa

Ķeramies klāt!  

1 Katliņā liek sviestu, pienu, ūdeni un karsē līdz pirmajiem 5 burbuļiem. 

2 Pa to laiku sajauc izsijātus miltus ar cukuru un sāli. 

3 Kad piens met burbuļus, noņem katliņu no pannas, ļoti sparīgi (vai arī ja lēnām, tad pa drusciņai berot miltus) iemaisi miltus. Šajā brīdī mīkla ļoti labi atleks no katliņa malām un atgādinās smilšu mīklu. Jāizvairās no kunkuļiem.

4Tad liec atpakaļ katliņu karsēties. Apmēram 3-4min karsē mīklu, nepārtraukti maisot, kamēr katliņa dibenam sāk pieraut mīklu. Šis process nepieciešams, lai izkarsētu ārā visu lieko šķidrumu. Tad karsēšanu jāpārtrauc.

5Mīklu jāpārliek uz citu trauku. Es lieku uzreiz miksera bļodā, lai nav lieki jāsmērē vēl citi trauki. Svarīgi lai šis trauks nav tas pats karstais katiņš, kurš turpinās pieraut mīklu. Jāatdzesē līdz tādai temperatūrai, kurā olbaltumvielas nesarec, tas ir ap 40 grādiem. Šis ir svarīgi olu iemaisīšanai. 

6 Sakuļ olas, lai olas baltums un dzeltenums labāk iemaisītos. Kad mīkla atdzisusi, pa drusciņai maisa klāt olas. Šo es daru ar mikseri. Kad mīkla gatava, to liek ledusskapī uz pusstundu. Var jau ieslēgt cepeškrāsni uz 180 grādiem, lai uzsilst. 

7 Atdzesētu mīklu pilda konditorejas maisā un ar rievotu uzgali spiež uz cepamā papīra. Tā kā mīkla der gan vējakūkām, gan eklēriem, jūsu izvēle par formu. 

8 Cep 180 grādos apmēram 30 minūtes, nevirinot durvis. Kad brūni, ņem ārā, un apakšā iedur caurumus, kurus pēc tam izmantos pildīšanai, lai izlaistu lieko tvaiku, un tādējādi novēršot iespējamu eklēru saplakšanu pēc cepšanas. Atdzesē un pilda un garnē pēc izvēles. 

Paraugam, šādi izskatījās mana pirmā porcija, saplakuši un ne īsti uzcēlušies eklēri: 

Bet šādi bija ar krēma Nr.1 pildījumu, gan apaļi, gan gareni uz Māmiņdienu. 

Šādi, savukārt bija pildīti ar šokolādes krēmu:

Ēdiena uzturvērtība: