Pēc veiksmīga darījuma ar omīti, proti - viņa vēlējās jaunu vafeļpannu, savukārt es izmisīgi viņas veco padomju laika ražojumu, es tiku pie lieliskas vafeļpannas (un omītei iegādāju jaunu). Tad ienācās arī Absolūts ēd ogu pulveri un nejaušības pēc Ādažu svētkos iegādājos žāvētus, smalcinātus smiltsērkšķus. Bija pienācis laiks cept vafeles! 

Gribēju kraukšķīgas vafeles, tāpēc daļu miltu aizstāju ar kukurūzas cieti. Izmēģinājums ar upeņu pulveri un smiltsērkšķiem atzīstams par izcilu, jo tik garšīgas vafeles nebiju ēdusi. Tam par pierādījumu kalpo fakts, ka parastās vaniļas vafeles no šķīvja pazuda pēdējās. 

Vajadzēs: 

4 olas

100g konditorejas miltu

25g kukurūzas cietes

200g sviesta

šķipsniņu sāls

100g cukura

piedevas pēc izvēles (piemēram, ēdamkarote upeņu pulvera, ēdamkarote smiltsērkšķu pulvera, apelsīna miziņa, vaniļas sēkliņas u.c.)

Ķeramies klāt!  

1 Recepte gaužām vienkārša. Sviestu izkausē un atdzisušu sakuļ ar olām, cukuru, sāli, cieti un miltiem viendabīgā masā. 

2 Pievieno garš/krās-vielas. Es mīklu sadalīju trīs daļās, vienai pievienoju upeņu pulveri, otrai smiltsērkšķus un apelsīna miziņu, bet trešajai vaniļu. Tad, protams, seko cepšana. Kārtīgi uzkarsē vafeļpannu, uzlej karoti mīklas un gaida, kad gatavs. Tad sarullē, uzliek uz mazas bļodiņas (ja grib bļodiņformas vafeles), atstāj nesarullētas vai veido savu formu. 

Vislabāk man garšoja oranžās vafeles (tas, lai man vēlreiz nav jāraksta vārds smiltsērkšķi, kuru ne reizi nevar trāpīt ar pirmo reizi bez kļūdām) :) Apelsīna miziņas svaigums piedeva ļoti labu garšu. Otrajā vietā lieku upeņu vafeles, kuras atgādināja bērnībā tik populāro kūku Žanna, kurā izmantoja upeņu ievārījumu. Trešajā parastās vafeles, bet tas tikai uz laiku, līdz izmēģināšu citronu, brūkleņu, mandeļu vafeles. 

Miltu un cietes proporcijas bija ideālas, ne par mīkstu, ne par trauslu. Bet tas, izmantojot konditorejas miltus, iespējams ar augstākā maluma kviešu miltiem ir savādāk.